Этот мост повелел построить шведский король Карл XII, для того, чтобы можно было переправлять военные силы через реку. Он опирался на плавающие деревянные лодки. Зимой мост демонтировали и оставляли в Агенскалнском заливе. Весной 1705 года наводнение снесло мост в море. Он был восстановлен, но не использовался из-за длительной военной осады.
2. Наплавной мост Plosta tilts (1714-1896)
Он находился на месте сегодняшнего каменного моста. Длина 646 m, ширина 12,8 m. На зиму мост снимали.
3. Старый железнодорожный мост Vecais dzelzceļa tilts (Dzelzs tilts) (1872-1924)
Tiltam
bija izgriežami posmi kuģu satiksmei. Dzelzceļa satiksmes starplaikos
tiltu varēja izmantot arī gājēji un pajūgi. Vasarā tilts citai satiksmei
bija slēgts 18 stundas diennaktī, ziemā – 11 stundas. Kad uzcēla jauno
dzelzceļa tiltu, veco nopirka pilsēta. 1917.gada rudenī, atkāpjoties no
Rīgas, sapieri uzspridzināja trīs tilta posmus, bet vācieši to atjaunoja
un izmantoja dzelzceļa satiksmei. 1920. gada martā ugunsgrēks
iznīcināja koka pagaidu posmu. 1924. gada pavasara palos tika sagrauti
koka pagaidu posmi. Vecā tilta pārbūve un atjaunošana līdzekļu trūkuma
dēļ tika pabeigta 1938. gadā. Tiltu nosauca par Zemgales tiltu.
4. Pirmais pontontilts (1896-1915)
Sākumā
tas bija paredzēts pajūgiem un gājējiem. To apgaismoja petrolejas
lampas. Vasarā tilta vidū bija peldvieta. Pavasara palu laikā tiltu
izņēma. 1915. gadā tiltu evakuēja pa jūru uz Pērnavu, bet vētras laikā
lielāko daļu izmeta Igaunijas krastā.
5. Jaunais dzelzceļa tilts (1914-1944)
Vecais
dzelzceļa tilts ar vienām sliedēm neapmierināja pieaugošo vilcienu
plūsmu. Jauno tiltu būvēja 5 gadus. Tas atradās 28 – 37 metru attālumā
no vecā tilta. 1917.gada rudenī, atkāpjoties no Rīgas, sapieri
uzspridzināja divus tilta posmus, bet atjaunošana vilcienu satiksmei
prasīja ilgāku laiku, tādēļ tiltu, kam ielika koka pagaidu posmus,
izmantoja tikai gājēji. Tiltu atjaunoja. Tad, kad 1924 pali sagrāva veco
dzelzs tiltu un Lībekas tiltu, pāri Daugavai brauca tikai vilcieni.
1941. gadā, armijai atkāpjoties, uzspridzināja dažus tilta posmus.
Vācieši tos īsā laikā atjaunoja, bet, 1944. gadā atkāpjoties no Rīgas,
viņi ar lielu rūpību uzspridzināja visu tiltu. 1. decembrī atklāja
pagaidu dzelzceļa tiltu, kas tika montēts no abu sagrauto dzelzceļa
tiltu detaļām un balstījās uz koka pāļiem.
6. Lībekas tilts (1918-1931)
To
pusgada laikā uzcēla karaspēks 1917/18 gada ziemā, kad bija bojāti abi
dzelzceļa tilti. To uzcēla evakuētā Pontonu tilta vietā. Tas bija
režģotu koka konstrukciju tilts un balstījās uz koka pāļiem. Garums
540m. Pa to nevarēja braukt tramvaji un kravas automašīnas. 1924. gada
pavasarī ledus sagrāva gandrīz visus tilta posmus, izņemot vienu posmu
upes vidū. Tiltu atjaunoja jau vasarā, tomēr to pamazām sāka aizstāt ar
atjaunotajiem pontonu tilta posmiem.
7. Atjaunotais pontontilts (1931-1944; 1945-1957)
Lībekas
tilta posmu nomaiņa ar atjaunotajiem Pontonu tilta posmiem beidzās
1931. gadā. 1944. gadā vācieši šo tiltu saspridzināja.
8. Zemgales tilts (1938-1944)
1941.
gadā, armijai atkāpjoties, tiltu atkal daļēji saspridzināja. Vācieši
tilta atjaunošanu pabeidza tikai 1944. gada vasarā, bet, atkāpjoties,
Vērmahta karaspēks to ar lielu rūpību saspridzināja. Tilts vairs netika
atjaunots.
9. Koka kastu tilts (1944-1945)
Lai nodrošinātu satiksmi, pāris nedēļu laikā blakus sagrautajam Pontontiltam uzstādīja peldošu tiltu uz koka kastēm.
10.Pagaidu dzelzceļa tilts (1944-1951)
1944.
gada 1. decembrī atklāja pagaidu dzelzceļa tiltu, kas tika montēts no
abu saspridzināto dzelzceļa tiltu detaļām un balstījās uz koka pāļiem.
11. Koka pagaidu tilts (1945-1957)
To
uzbūvēja 105 dienās. Tas atradās Gorkija (Valdemāra) ielas galā.
Atklāja 1945. gada 18. martā. Tilts bija no koka ar lielām arkām. Tam pa
vidu bija tramvaja sliedes, kas traucēja automašīnu satiksmei.
12.Dzelzceļa tilts (1951)
Uzspridzinātajam
Jaunajam dzelzceļa tiltam bija 8 loki, atjaunotajam tiltam tika 5 loki,
bet pāri Mazajai Daugavai loku vairs nebija. Tilts tika projektēts
Ļeņingradā. Joprojām ir ekspluatācijā.
13.Pēdējais pontontilts (1957-1981)
Pēc
Akmens (Oktobra) tilta uzcelšanas Pontontiltu pārvietoja iepretī Rīgas
pilij blakus Koka pagaidu tiltam, kuru pēc tam demontēja. Pēc Vanšu
(Gorkija) tilta nodošanas ekspluatācijā Pontontiltu demontēja un
nogādāja Somu jūras līcī Ļeņingradas aizsargdambja celtnieku vajadzībām.
14.Akmens (Oktobra) tilts (1957)
To sāka būvēt 1955. gadā blakus Pontontiltam. Garums 505 m. Tiltu atklāja 1957. gada 21. jūlijā. Joprojām ir ekspluatācijā.
15.Salu (Maskavas) tilts (1976)
Joprojām ir ekspluatācijā.
16.Vanšu (Gorkija) tilts (1981)
Tolaik
satiksmes analītiķi uzskatīja, ka vislielāko efektu dotu tilta
celtniecība Hanzas ielas galā, bet LPSR vadībai bija citi uzskati. Tādēļ
tiltu uzcēla Gorkija (Valdemāra) ielas galā. Joprojām ir ekspluatācijā.
.